UZŅEMŠANA
MUZIKĀLO SPĒJU PĀRBAUDE
RELATĪVĀS SOLMIZĀCIJAS METODE
Lai veicinātu vispārizglītojošo skolu audzēkņu nošu lasītprasmi, solfedžēšanas iemaņu attīstību, kā arī prasmi dziedāt unisonā un daudzbalsībā, nozīme ir ne tikai dabas dotam talantam, bet arī pedagoģiskajai metodei. Ar dažādu metožu palīdzību pedagoga uzdevums ir sekmēt visu bērnu muzikalitātes attīstību. Lai gan Latvijā metodiskie līdzekļi skolotājiem par relatīvo solmizāciju publicēti pagājušā gadsimta 70. un 80.gados (Eidiņš, Lazareviča 1976; Eidiņš, Lazareviča 1984), tomēr arī mūsdienās nav pamata uzskatīt, ka šī metode ir novecojusi un zaudējusi aktualitāti, jo tā aizvien tiek pielietota ne tikai bijušajās Padomju Savienības valstīs, bet arī pasaulē: Dānijā - Sūzena Vendeta (Susanne Wendt) Dāņu nacionālajā kora skolā, Vācijā – Malte Heigstera (Malte Heygster), Aniko Baberkofa-Montaga (Aniko Baberkoff-Montag), Aleks Kristofers Šulzs (Axel Chr. Schullz), kurš, adaptējot Kodāja metodes principus, izveidojis savu metodi Schullz method, Amerikas Savienotajās Valstīs – Mičiganas Kodāja pedagogi (Mitchigan Kodaly Educators), Igaunijā – Tīne Selke (Tiine Selke), Eve Karpa (Eve Karp), Kadia Hārma (Kadi Härma), Maija Muldma (Maia Muldma).
Pateicoties regulāram, konsekventam darbam ar relatīvo solmizācijas metodi, tiek veicināta skolēnu muzikālās dzirdes un pakāpju izjūtas attīstība jau 40 gadu garumā. Tā rezultātā skolas muzikālie kolektīvi katru gadu gūst augstus sasniegumus Latvijas un pasaules mēroga konkursos, festivālos.
Mūzikas stundu palīglīdzekļi (pakāpju nosaukumi, roku zīmes, ritma zilbes, bīdāmā nots) palīdz gan skolēnu dzirdes attīstībai, gan ritma, pakāpju izjūtas attīstībai, gan muzikalitātes pilnveidei.